Pašizņemšana
Jūs varat saņemt pasūtījumu bez maksas Rīgā
Produkta kods: 5LS1932MS63
Populārs
Īss apraksts
Valsts: Latvija Nomināls: 5 lati Gads: 1932 Tēma: Sudraba pieclatnieks Tirāža: 600.000 Metāls: Sudrabs 835° Svars: 25.00 gramiDiametrs: 37.00 mm Kvalitāte: MS-63 NGC (*pasaulē ir tikai 54 līdzīgas monēta... Read more...
0.00€
- Pieejamība: Izpārdots
Piegāde un Apmaksa
Piegāde
Piegādes cena ir atkarīga no valsts, pirkuma svara un pārvadātāja. Ar Omniva pakomātiem visā Latvijā 2.80€
Apmaksa
Maksājums ar karti, bankas pārskaitījumu, PayPal, Paysera uc. Maksājums skaidrā naudā ir pieejams tikai saņemšanas brīdī Rīgā
Valsts: Latvija
Nomināls: 5 lati
Gads: 1932
Tēma: Sudraba pieclatnieks
Tirāža: 600.000
Metāls: Sudrabs 835°
Svars: 25.00 grami
Diametrs: 37.00 mm
Kvalitāte: MS-63 NGC (*pasaulē ir tikai 54 līdzīgas monētas, kas ieguvušas NGC Grade MS-63!)
Monētas priekšpuse (averss): Centrā Latvijas Republikas lielais valsts ģerbonis, zem tā – gadskaitlis 1931. Lejasdaļā vidū skaitlis 5, no tā pa kreisi puslokā izvietots uzraksts PIECI, pa labi – LATI.
Monētas aizmugure (reverss): Centrā – latviešu tautumeitas galva profilā no labās puses, pār jaunavas plecu – vārpas. Pa kreisi puslokā izvietots uzraksts LATVIJAS, pa labi – REPUBLIKA
Monētas josta: Uzraksti DIEVS, SVĒTĪ un LATVIJU, atdalīti ar trim sešstaru zvaigznēm.
Mākslinieks
Rihards Zariņš (1869–1939).
"Balta nāca tautumeita
Kā ar sniegu apsnigusi."
Tik vienkāršs, skaidrs un tīrs ir viens no skaistākajiem un iemīļotākajiem latviešu folkloras tēliem. Balta viņa staro, ar savu tikumu un sirdsskaidrību katru veicamo darbu un it visu ap sevi izgaismodama.
Kad pēc 1. pasaules kara neatkarību ieguvušajā Latvijā tika veidota sava naudas sistēma, viens no jauno lata banknošu un monētu dizaina autoriem bija grafiķis Rihards Zariņš (1869–1939). 5 latu sudraba monētas aversā viņš lika Latvijas valsts lielo ģerboni, kura zīmējumu darinājis 1921. gadā, būdams Valstspapīru spiestuves pārvaldnieks, par pamatu ņemot grafiķa Vilhelma Krūmiņa (1891–1959) projektu. Monētas reversam R. Zariņš izvēlējās latviešu tautumeitas tēlu kā tautas darba tikuma un ētiskās skaidrības simbolu. Gadu simtos folklorā izlolots, tas bija saprotams un tuvs katram latvietim.
Mākslinieks par modeli tautumeitas tēlam izvēlējās Valstspapīru spiestuves korektori Zelmu Braueri (1900–1977), kuras jaunība, skaistums un sirdsskaidrība valdzināja daudzus, arī R. Zariņu, kurš viņu vairākkārt portretējis. Z. Braueres tēls atpazīstams gan R. Zariņa zīmētajās 10 un 20 latu papīra naudas zīmēs, gan greznu telegrammu vākos un – augstā vispārinājuma pakāpē – 50 santīmu monētā.
Sudraba 5 latu monētā tēla vispārinājums ir augstāks un pilnīgāks, un to sasniegt palīdzējis arī izcilā The Royal Mint (Lielbritānija) graviera Pērsija Metkalfa (Percy Metcalfe) plastiskais risinājums. Jaunavas galva attēlota profilā no labās puses, un kompozīciju divos puslokos ietver uzraksts Latvijas Republika. Tēla raksturojumam mākslinieks izvēlējies pavisam maz līdzekļu: pār jaunavas labo plecu viegli slīgst vārpas, pār muguru – bieza matu pīne, apkaklīti un vainadziņu rotā latviešu tautastērpam raksturīgais ģeometriskais ornaments. Mākslinieciskajā izteiksmē īpaša nozīme ir visu sadaļu savstarpējo attiecību rāmajam skaistumam, skaidrajam, vieglajam un reizē noteiktajam siluetlīnijas tecējumam.
Tīkamā mākslinieciskā veidojuma un vērtības dēļ 5 latu sudraba monēta kļuva īpaši populāra. Tās galvenais tēls ieguva papildu simbolisku nozīmi – līdzīgu Mātei Latvijai Brāļu kapos un brīvības tēlam Brīvības pieminekļa smailē. Šo monētu dāvināja bērniem un bērnubērniem, glabāja un krāja "nebaltām dienām". Kā nojauzdami, kā zinādami!
Kad 2. pasaules kara laikā Latvijā viena otru nomainīja okupācijas, tika zaudēta valsts neatkarība un arī nauda, šī sudraba monēta kļuva par Latvijas brīvības un valstiskuma simbolu, okupētajā Latvijā, izsūtījumā Sibīrijā un trimdā visā pasaulē glabātu cerības stariņu.